Sākums » Metodiskie materiāli

Metodiskie materiāli

Interaktīvās spēles

Interaktīvās spēles audzināšanas un mācību darbam

Spēles, kuras mēs Jums piedāvājam, esam izmantojušas mācību un audzināšanas stundās.
Viena spēle var izvērsties par audzināšanas stundu 40 minūšu garumā, vai kalpot kā 3—5 minūšu ilga zināšanu nostiprināšana, relaksācija, grupu vai pāru darba iemaņu attīstīšana, uzmanības treniņš u.c.
Šie spēļu apraksti un to varianti, ir tikai sākums, mēs turpināsim papildināt, jo vēlamies izveidot spēļu bibliotēku Internetā.
Aicinām Jūs kļūt ne tikai par bibliotēkas lietotājiem, bet arī par veidotājiem, daloties savā pieredzē, papildinot bibliotēku ar savu spēļu aprakstiem un esošo spēļu papildinājumiem.
Priecāsimies, ja Jūs mūsu pieredzi varēsiet radoši izmantot!

Ināra Antiņa

Spēles saskarsmes prasmes veidošanai un sevis izzināšanai

Iepazīt pašam sevi ir sarežģīti, vēl sarežģītāk ir iepazīt citus. Šo spēļu uzdevums ir mēģināt radīt apstākļus un veidot situācijas bērna pašatklāsmei, palīdzēt bērnam kontaktēties ar sevi, ar citiem cilvēkiem, ar apkārtējo pasauli.
Piedāvātais materiāls izmantojams saskarsmes prasmes veidošanai un sevis izzināšanai ar spēļu palīdzību.

Materiāla saturs:

– lomu spēles, kuras palīdz skolēniem izzināt otru cilvēku, izjust ieinteresētību par sevi,

– spēles par kontaktēšanos un informācijas nodošanu ar:

* runu, runas intonāciju,
* sejas izteiksmi,
* žestiem,
* acu skatienu,
* maņām,
* pieskaršanos, tausti utt.

Piedāvāto materiālu skolotājs ļoti plaši var izmantot audzināšanas stundās, dažādu priekšmetu mācīšanā- bagātinot šo stundu formu un saturu. Materiālā ietilpst spēles apraksts, spēles varianti, ieteikumu materiāls, kas palīdzēs pedagogam ar šo spēli strādāt.
Ļoti būtiski ievērot, ka jebkura spēle tikai tad sniegs vēlamo rezultātu, ja pēc spēles skolēni sīki un detalizēti pārrunās spēlēto, spēlē izjusto un pārdzīvoto. Tas nepieciešams arī tāpēc. lai skolotājs apzināti vērstu skolēnu uzmanību uz dažādām niansēm, kuras palīdz atklāt apskatāmo tēmu, vai uz lietām, kuras skolēns, iespējams, nav pamanījis.
Aprakstāmais darbs sevī ietver arī metodiskus norādījumus – kā labāk veikt pārrunu daļu, kādas metodes iespējams izmantot rezumējot paveikto darbu.
Darbs ietver arī metodiskus norādījumus, kā labāk izveidot grupas, ja spēlē nepieciešams grupu darbs.
Ņemot vērā, ka katrs materiāls dots ar daudziem variantiem, tad skolotājam ir viegli izvēlēties, kurš no variantiem izmantojams attiecīgajā situācijā un vecuma grupā. Piedāvāto materiālu iespējams izmantot sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas audzināšanas un mācību darbā.
Materiāls pārbaudīts Jūrmalas Alternatīvās skolas darbā, ieteicams darbam audzināšanas un mācību nodarbībās.

INĀRAS ANTIŅAS SPĒLES

Zane Šmite

Radošā drāma

Bērns – Kas ir akls cilvēks?
Pieaugušais – Tas ir cilvēks, kurš neredz.

Bērns – Kas ir akls cilvēks?
Drāmas skolotājs – Aiztaisi acis, turi tās
cieši ciet un atrodi izeju no klases.

Kas ir radošā drāma? Radošā drāma ir sevis un citu iepazīšana un pētīšana, pielietojot kustību, ritmu, valodu vai spēli. Tā ir netieša dzīves pieredzes apgūšana un uzkrāšana tai nezināmajai reizei, kad bērns nonāks līdzīgā situācijā tai, kas tiek izspēlēta. Tā modina, attīsta un pilnveido pašapziņu, kuru augošajam bērnam nemitīgi ir jāatbalsta un jāpalīdz uzturēt.

Bērniem tiek dota iespēja paskatīties uz sevi no malas, it kā no cita redzes leņķa. Viņi ierauga, cik līdzīgi cits citam, un arī cik atšķirīgi. Apzināti izspēlēta darbība bieži liek vairāk pārdomāt, nekā reāla dzīves situācija. Tādā veidā bērni var plānot ko viņi darīs, izdarīt to, redzēt rezultātu un, pēc analīzes, pieņemt lēmumu kā tādā situācijā citreiz rīkoties. Vienmēr situāciju var izspēlēt vēlreiz, atrodot tai jaunu atrisinājumu.

Ar ko radošā drāma atšķiras no teātra? Teātrī svarīgākais ir galarezultāts, bet radošajā drāmā – process. Teātra izrāde tiek veidota, domājot par skatītāja klātbūtni un ērtībām, paredzot viņa līdzdalību. Lai gan radošās drāmas stundu darbs rezultējoši var izvērsties par izrādi, tomēr svarīgākais ir dalībnieka personīgās atklāsmes par sevi un pasauli. Radošā drāma ir visiem, bet teātris – talantīgajiem.

Kas jāievēro skolotājiem?

* Esiet pārliecināti, ka tēma, kuru esat izvēlējušies, ir piemērota tieši tai grupai, ar kuru strādāsiet.
* Izskaidrojiet uzdevumu, bet nerādiet piemērus. Tas traucē bērniem atbrīvoties un radoši strādāt.
* Palīdziet bērniem izvēlēties brīvu laukumu darbībām, lai nenodarītu netīšām kādam pāri.
* Lai jūsu skolnieki zina, ka jūs sagaidāt, ka viņi uzmanīgi sekos citu teiktajam vai darītajam.
* Pārlieciniet, ka katram būs iespēja izteikties vai parādīt savu ieceri, pirms iesaistīsies pārējie.
* Pēc nodarbības vienmēr aplī pārrunājiet pieredzēto – kaut vai pāris vārdus. Sekojiet, lai būtu izteikušies visi dalībnieki. Pārrunas ļauj bērniem pašiem (neuzkrītošā skolotāja vadībā) nonākt pie attiecīgiem secinājumiem. Pārāk biežas ir situācijas, kad skolnieks tiek vadīts uz problēmas tādu atrisinājumu, ar ko ir apmierināts pieaugušais, bet pats bērns jūtas samulsis un iekšēji neapmierināts.
* Esiet gatavi pieņemt un novērtēt visu veidu atbildes.

Izstrādājiet kopā ar bērniem drāmas stundu noteikumus. Drāmas stundām ir vairāki līmeņi, sākumā uzdevumi vieglāki, vēlāk – sarežģītāki. Arī pārrunas, paveiktā analīze ar laiku kļūst arvien nopietnāka, līdz, ja vien ir labs kontakts ar bērniem, pārvēršas par dzīves pieredzes apmaiņu ne tikai starp bērniem, bet arī starp bērniem un skolotāju.
Drāmas elementus var izmantot visos mācību priekšmetos, bagātinot intelektuālās zināšanas ar emocionālu izpratni, tādejādi ieaudzinot bērnos sirds gudrību, attīstot jūtu pasauli, kurai intelektuālajā ikdienā parasti nav paredzēts laiks.

ZANES ŠMITES SPĒLES